Ko un kā jāsiltina?Celtniecībā siltumizolācija tiek likta gandrīz visās konstrukcijās - sienas, pārsegumos, jumta, grīdā, ārdurvīs, dūmeņos, pie pamatiem un pat zem ceļa segumiem, lai tie temperatūru svārstību dēļ nedeformējas. Pamatiem siltumizolācijas materiālus izmanto specifiskos gadījumos, kad augsta gruntsūdens līmeņa dēļ apgrūtināta dziļo pamatu veidošana, kā arī ļoti blīvā apbūvē, kur blakus esošās ēkas traucē izrakt pietiekami dziļus pamatus, respektīvi, siltumizolācija vajadzīga sekliem pamatiem. Pamatus vienmēr siltina tikai no ārpuses. Šim nolūkam izmanto īpaši cietu sala izturīgu materiālu ar paaugstinātu nestspēju, kas nedeformējas grunts kustību iespaidā un kurš pēc ieguldīšanas zemē nav jāaizsargā pret mitrumu. Tie ir speciālie polistirola grupas materiāli, ko piedāvā lielākās siltumizolācijas materiālu ražotājfirmas (Isover ražotais materiāls Dow, Paroc ražotais Ecoprim, Rockwool-Styrodur'!. Sala izturīgos materiālus izmanto arī ūdensvada un kanalizācijas siltumizolācijai, zem mākslīgajiem ledus laukumiem. Parastie putuplasti laika gaita deformējas, tos boja grunts mitrums un arī grauzēji, tāpēc pamatiem tie nav piemēroti. Nav izmantojamas arī minerālvates, jo tas nav pietiekami cietas un uzsūc mitrumu. Siltumizolācija grīdām lielākoties vajadzīga pirmajā stāvā un telpas ar apsildāmām grīdām, lai nepieļautu siltuma virzīšanos uz leju. Starpstāvu pārsegumos siltumizolācijas kārta vairāk veic skaņas izolācijas funkcijas. Grīdām, tāpat kā pamatiem, ieteicams siltumizolācijas materiāls ar paaugstinātu nestspēju, bet pirmajā stāvā - arī ar augstāku mitrumizturību, lai kapilārais mitrums no grunts nenokļūtu siltumizolācijā. Īpaši svarīgi tas ir telpas, kur grīdas segumam nepieciešama sausa pamatne. Abas šīs funkcijas veic speciālas grīdas polistirola plātnes, kas ir līdzīgas materiālam, ar kuru siltina ēku pamatus. Uz speciālajām grīdas plātnēm var likt jebkura veida grīdas segumu, uz putuplastam uzklātas betona virskārtiņas - arī flīzes. Telpas ar nelielu slodzi, piemēram, dzīvojamās mājas, arī birojos, var izmantot speciālo grīdas akmens vati, kas ir cietāka par fasādes vati. Labs grīdas siltuma un skaņas izolācijas materiāls ir keramzīts.
Sienas var siltināt no ēkas iekšpuses vai ārpuses, izmantojot dažādas siltināšanas sistēmas un arī atšķirīgus siltumizolācijas materiālus. No iekšpuses telpas siltina tikai tad, ja tas nav iespējams no ārpuses. Siltināšanai no iekšpuses ir vairāki mīnusi: pirmkārt, siltumizolācijas slānis samazina telpu, otrkārt, siltumizolācijas materiāla aizsardzībai pret iekštelpu silto, mitro gaisu nepieciešama tvaika izolācija, kas pasliktina mikroklimatu telpās (sienas caur tvaika izolācijas plēvi nemaz neelpo vai arī gaisa apmaiņa ir jūtami traucēta), treškārt, samazinās ēkas siltuminerce, jo karkasu veidojošais materiāls tiek izolēts no iekštelpām un nevar uzņemt iekštelpu siltumu. Siltumizolācijai no iekšpuses var izmantot jebkura veida minerālvates loksnes, labākas ir lētākas, jo mīkstas ar laiku var sakristies un tad sienas augšējā daļā veidosies tukšumi, pa kuriem siltums brīvi aizplūdīs atmosfērā. Sevišķi būtiski tas ir telpās ar augstiem griestiem, jo tur tukšumi veidosies lielāki. Ja tomēr izvēlas mīkstāku materiālu, minerālvates balstīšanai nepieciešams blīvāks latojums.
Fasādēm izmanto cietāku siltumizolācijas materiālu, piemēram, cietas minerālvates loksnes, putupolistirola plātnes, fibrolītu - mīkstās vates ārsienām nav ieteicamas. Lētos putuplastus neieteic sienām ar dekoratīvo apmetumu, jo putuplastam ir lielāks termiskas izplešanas koeficients, tas uzņem mitrumu no apkārtējās vides, bet mitruma un temperatūru svārstību iespaida apmetums var bojāties. Taču parastos putuplastus var izmantot fasādēm, kuras apšuj ar skārdu, koka vai plastikāta apdares dēļiem, apšuvuma plātnēm, ko pie sienas nostiprina uz latām.
Klājot siltumizolāciju zem apšuvuma plātnēm, zem tam vēlams nodrošināt gaisa cirkulāciju, lai konstrukcijas vēdinātos. Siltumizolācijas aizsardzībai pret gaisa kustībām lieto pretvēja plēves vai īpašas vēja plāksnes. No ārpuses siltinātai sienai nekādas tvaika izolācijas plēves nav vajadzīgas - tas var pat kaitēt, jo neļauj konstrukcijām vēdināties. Jumta siltināšanai iespējami divi pamatvarianti tā sauktais aukstais un siltais jumts. Aukstajam jumtam siltina bēniņu pārsegumus. Var izmantot jebkuru siltumizolācijas materiālu, taču ekonomiski pamatotāka ir beramā minerālvate - ar to viegli un ātri var aizpildīt visas spraugas, turklāt beramā vate ir arī lētāka par lokšņu vati. Siltais jumts konstrukcijas ziņa ir līdzīgs koka karkasa ēku sienam, arī siltumizolācijai izmantojamie materiāli līdzīgi. Ēkas iekšpusē jumta siltumizolācija no gaisa mitruma jāsarga ar tvaika izolācijas plēvi, tāpat kā siltinot sienas no iekšpuses. Jaunas iespējas labvēlīga mikroklimata nodrošināšanai zem jumta seguma var pavērt ekovate, kas uzņem mitrumu, bet neveido kondensātu.
Lēzeniem jumtiem siltumizolāciju klāj no augšas uz cietas pamatnes - celtniecības plātnēm, dzelzsbetona paneļiem. Ja jumta segumu (bitumena ruļļu materiālu) liek tieši uz siltumizolācijas, ieteicams lietot siltumizolācijas materiālu ar palielinātu stingrību, piemēram, putustiklu. Izmantojot parastos siltumizolācijas materiālus, vēlama to konstruktīva vēdināšana, jo gan minerālvate, gan putuplasti ir tvaika caurlaidīgi, un kāda dala gaisa mitruma var nokļūt jumta konstrukcijas. Otrs variants - likt siltumizolāciju no apakšas, tas ir, no telpu iekšpuses, ievērojot visus tos pašus nosacījumus, ko slīpa jumta siltināšanai. Nedaudz citāda ir tā saukto zaļo jumtu siltumizolācijas sistēma. Vispirms tiek izveidota jumta konstrukcija, uz kuras uzklāj hidroizolāciju, pēc tam siltumizolācijas materiālu un uz tā uzber zemi vai uzklāj velēnas. Šāds kārtojums pasarga jumta konstrukcijas ne tikai no mitruma, bet an no mehāniskiem bojājumiem, kas var rasties, apkopjot jumta stādījumus. Tā kā siltumizolācijas kārta nonāk tiešā saskarē ar zemi, caur kuru sūksies nokrišņu un laistāmais ūdens, siltināšanai var izmantot tikai mitrumizturīgas cietas polistirola loksnes.